twittertwitter
Latviski
English
Noslēdzies projekts “Prioritāri apsaimniekojamo purvu stāvokļa izvērtējums un apsaimniekošanas pasākumu plānu izstrāde”

Projekta trīs galvenie uzdevumi: 1) Biotopu direktīvas I pielikuma purva biotopu inventarizācija piecpadsmit īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2) Apsaimniekošanas pasākumu ieteikumu gatavošana purvu biotopiem šajās teritorijās 3) dabas liegums “Raunas Staburags” – Alpu kreimules reintrodukcijas iespēju izvērtējums, lieguma ģeoloģiskā raksturojuma sagatavošana, ietekmējošo faktoru un draudu analīze. Projekta ietvaros apsekoti septiņpadsmit purvi un tajos konstatēti augstā purva biotopi, pārejas un zāļu purva biotopi. Dabas liegumā “Raunas Staburags” atrodas avotu biotopi.

Apsekojumu rezultāti apkopoti biotopu inventarizācijas anketās. Visos purvos konstatēti dažāda platuma susināšanas grāvji, ap 40% purvu ir 20. gs. sākumā iegūta gabalkūdra nelielā purva daļā. Lielai daļai no apsekotajiem lielākajiem purva ezeriem ir pazemināts ūdens līmenis. Spriežot pēc kartogrāfiskajos materiālos redzamajiem grāvjiem, ūdens līmenis daudzos purva ezeros ir ticis pazemināts jau 20. gadsimta sākumā. Pētījums parāda, ka maz ir tādu augsto purvu, kuros ir atklāta purva ainava. Tikai trešdaļā augsto purvu ir atklāta augstā purva ainava, kas aizņem vairāk nekā 5 ha. Augstajos purvos vērojams apaugums ar purviem neraksturīgām priedes formām un sešos purvos tas aizņem 50% vai vairāk no purva biotopa kopējās platības. Visus augstos purvus izmanto dzērveņu lasīšanai, daļu arī medībām. Visos augstajos purvos, izņemot trīs purvus, konstatēts ciņu/grēdu-liekņu komplekss. Savukārt ciņu mikroreljefs ar sīkkrūmiem, kas raksturīgs purva perifērijai, kupoliem un susināšanas ietekmētām augsto purva daļām, aizņēma no 10% līdz 100%. Augstie purvi ir nozīmīgi Latvijas kultūrvēstures objekti, jo dažkārt purva salās bijušas jaunsaimniecības, lauki un ganības, arī zemnīcas.

Visiem purviem sagatavoti ieteikumi purvu biotopu stāvokļa uzlabošanai un tie iesniegti Dabas aizsardzības pārvaldes administrācijai. Pētītajiem purviem nepieciešams hidrologa vērtējums par sniegtajiem ieteikumiem. Pasākumi purvu biotopu stāvokļa uzlabošanai katrā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiks saskaņoti ar ieinteresētajām pusēm. Projekta laikā sagatavots arī ilustratīvais materiāls purva biotopu struktūru atpazīšanai dabā, kā arī, izmantojot LIDAR datus, sagatavots Lielā un Pemmes purva kokaugu apauguma modelis, virsmas augstuma, hidroloģiskā stāvokļa modelis.

Projekta īstenotājs – Latvijas Dabas fonds, projekts īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.